Budžeta plānošana
Riskantie finanšu pakalpojumi
Mūsdienu tehnoloģijas un digitalizācija sniedz nebijušas iespējas – arī finanšu pakalpojumu jomā. Ikdienas dzīve vairs nav iedomājama bez interneta bankas pakalpojumiem, virtuālajiem pārskaitījumiem, kā arī dažādiem virtuālo investīciju un ieguldījumu pakalpojumiem.
Digitālās iespējas ietver arī ļoti daudz risku, jo:
- daļa, sevišķi virtuālo investīciju pakalpojumu ir sarežģīti, prasa specifiskas zināšanas to veiksmīgai izmantošanai;
- augsts krāpšanas risks – krāpnieki izmanto aizvien jaunus veidus, lai patvaļīgi piekļūtu klientu kontiem vai pārliecinātu klientu par iesaistīšanos riskantos darījumos.
Izmantojot riskantus ieguldījumu veidus, jūs varat gan gūt peļņu, gan ciest zaudējumus. Svārstoties finanšu tirgiem ir iespēja zaudēt lielu daļu vai visus ieguldītos naudas līdzekļus, jo svārstības var būt gan augšupejošu, gan lejupejošu tendenci.
Par peļņas gūšanu Latvijā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 20 %.
Daudzi no augsta riska finanšu pakalpojumiem netiek regulēti vai tiek daļēji regulēti Latvijā, Eiropas Savienībā vai citās valstīs. Tāpat uz tiem var neattiekties Latvijas ieguldījumu garantiju sistēma.
Augsta riska ieguldījumi var piedāvāt iespēju gūt lielāku peļņu nekā citi ieguldījumi, taču tie pakļauj jūsu naudu lielākam riskam. Ja situācija ir labvēlīga, augsta riska ieguldījumi, var dot lielu peļņu. Taču, ja situācija pasliktinās, jūs varat zaudēt visu ieguldīto naudu! Turklāt, iespēja, ka situācija pasliktināsies, ir lielāka.
Diemžēl ne vienmēr pastāv tieša saikne starp risku un finanšu līdzekļu atdevi - dažkārt, uzņemoties risku, jūs par to nesaņemat nekādu atdevi.
Lai gan augsta riska finanšu pakalpojumu nosaukumi un apraksti bieži var mainīties, šobrīd aktuālie augsta riska ieguldījumu piemēri ir šādi:
Kriptoaktīvi (crypto-assets) — digitāls vērtības vai tiesību atspoguļojums, ko var digitāli nosūtīt, glabāt vai tirgot un kas var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis norēķiniem par preci vai pakalpojumiem ar personām, kuras uz savstarpējas vienošanās pamata pieņem virtuālo valūtu. Kriptoaktīvu piemēri ir kriptovalūtas vai NFT (neaizstājamie blokķēžu žetoni).
Kriptoaktīvs var:
- radīt pamatotas gaidas par finanšu labumu saņemšanu;
- radīt būtiskus zaudējumus vērtības svārstību dēļ;
- piešķirt tiesības uz kriptoaktīva emitenta projekta peļņas (ienākumu) sadalījumu;
- piešķirt pārvaldes tiesības (balsstiesības) kriptoaktīva emitenta uzņēmumā vai balsstiesības ar kriptoaktīvu saistīta projekta attīstības noteikšanā.
Taču, jāņem vērā, ka kriptoaktīvu vērtība tirgū ir izteikti svārstīga, kas nozīmē, ka tā var pēkšņi strauji kristies, taču augt lēni.
Lūdzam ņemt vērā, ka atbilstoši Eiropas uzraudzības iestāžu (EBA, ESMA and EIOPA) brīdinājumam, kriptoaktīvi joprojām ir ļoti riskanti un spekulatīvi. Uzraudzības iestādes pasvītro, ka kriptoaktīvi nav piemēroti vairumam patērētāju ne kā ieguldījums (investīcija) ne arī kā maksājuma vai maiņas līdzeklis!
Kolektīvās finansēšana (crowdfunding) - Papildus citiem jau pastāvošiem finansējuma piesaistes veidiem arvien lielāku popularitāti iegūst alternatīvs finansējuma veids – kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Pretstatā tradicionālajiem banku aizdevumiem viena aizdevēja (bankas) vietā finansējumu parasti veido liels skaits ieguldītāju, kuri katrs atsevišķi var ieguldīt arī pavisam nelielas summas, taču kopā ir iespējams nodrošināt arī ļoti ievērojama apjoma finansējuma piesaisti.
Kolektīvā finansēšanā ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kuri meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmumu kapitālā.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti trīs dalībnieku veidi:
- projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu,
- ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu,
- kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu drīkst sniegt juridiska persona, kas saņēmusi Latvijas Bankas darbības atļauju.
Atvasinātie finanšu instrumenti — viens no sarežģītākajiem ieguldījumu veidiem. To vērtība ir atkarīga no citu aktīvu vērtības, piemēram, no izejvielu, valūtu vai akciju cenām, vai pat no procentu likmēm.
Atvasinātie finanšu instrumenti ir iespēju līgumi (options), nākotnes līgumi (forwards), mijmaiņas darījumi (swaps), valūtu mijmaiņas darījumi (currency/FX swaps) un citi. Tie tiek tirgoti biržās jeb regulētā tirgū (exchange traded) vai ārpus biržas jeb neregulētā tirgū (over the counter; OTC). Tos lielākoties izmanto riska ierobežošanai, nākotnes naudas plūsmas pārvaldīšanai, aktīvu sadalījumu pārdalei un bezriska peļņas iegūšanai.
Lai izmantotu atvasinātos finanšu instrumentus, jums ir jābūt padziļinātām zināšanām un izpratnei par finanšu tirgiem!
Cenu starpības līgums (CFD) - ir finanšu instrumentu līgums, kam piemīt sviras (kredītpleca) efekts par kuru veic norēķinus naudā un kura mērķis ir nodrošināt tā turētājam riska pozīciju attiecībā uz darījuma pamatā esošā aktīva cenas un vērtības svārstībām. Kriptovalūtu cenu starpības līgums (CFD) sniedz ieguldītājam iespēju veikt riska darījumus, pamatojoties uz pamatā esošās kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin, cenas svārstībām. Ieguldītājam ir izvēle iegādāties (atvērt “garo” pozīciju) vai pārdot (atvērt “īso” pozīciju) kriptovalūtas CFD. CFD ir kredītpleca produkts, un kā sākotnējā drošības rezerve ir jāiemaksā tikai daļa no līguma nosacījuma vērtības. Ņemiet vērā, ka kredītpleca produktu un maržas produktu tirdzniecībā ir jāievēro īpaša piesardzība, jo, lai gan pastāv iespēja gūt lielu peļņu, ja cenas svārstības ir labvēlīgas, tomēr jūs arī riskējat ar lieliem zaudējumiem nelabvēlīgu cenas svārstību rezultātā.
Vēlies nopelnīt? Ņem vērā!
-
01.
Zini un izproti pakalpojumu, kuru grasies izmantot!
-
02.
Ieguldījuma pakalpojumus vai darījumus ar finanšu instrumentiem drīkst sniegt tikai sabiedrības, kas ir licencētas vai reģistrētas darbībai Latvijā
-
03.
Ja nav pieredzes ieguldījumos, vislabāk izmanto gatavos risinājumus, kurus piedāvā bankas (pensiju trešais līmenis, uzkrājošā apdrošināšana, privātais portfelis u.tml.);
-
04.
Pārdomā – ar kādu mērķi vēlies ieguldīt, uz kādu termiņu un vai būs pietiekami laika un zināšanu sekot līdzi darījumiem.
-
05.
Noskaidro, cik lielu risku esi gatavs uzņemties un kādi pakalpojumi būtu piemērotākie.
-
06.
Ieguldi tikai brīvos līdzekļus (neieguldi „drošības spilvenu“, kas domāts neparedzētiem gadījumiem, un neieguldi aizņemtos līdzekļus)!
-
07.
Arī darba piedāvājumi, kur nekas īpaši nav jādara, ir sevišķi riskanti (piemēram, ja no Tevis prasa tikai iedot norēķinu konta datus – vari kļūt par “naudas mūli” un pēc tam Tev var iestāties pat kriminālatbildība par darījumiem Tavā kontā).
Kā sevi pasargāt no krāpniekiem?
Lai arī vairums cilvēku uzskata, ka spēj atpazīt dažādus krāpniekus un to mēģinājumus izkrāpt naudu, pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas apkopotiem datiem, 2023. gada desmit mēnešos lielākajās Latvijas bankās, klientiem pašiem apstiprinot maksājumus, tika izkrāpti vairāk kā seši miljoni eiro (vairāk kā 12 miljoni eiro 2022. gadā).
Finanšu krāpšanas metodes nemitīgi tiek pilnveidotas, ļaunprāšiem atrodot arvien jaunus paņēmienus. Lai jūsu nauda būtu drošībā, modrība un kritisks vērtējums jāsaglabā ik mirkli! Jau esam ieraduši, ka finanšu krāpnieki, zvanot pa tālruni, mēdz uzrunāt mūs krievu valodā. Taču arvien vairāk krāpnieku runā arī latviski. Tāpēc esi divkārt uzmanīgāks!
-
01.
Ļoti bieži krāpnieki zvana. Bieži vien zvani ir no nepazīstamiem numuriem (arī no ārzemju numuriem);
-
02.
Zvanītājs nereti runā krievu valodā par (bet bieži vien arī latviešu valodā), parasti nezina, kam piezvanījis uzdodas par ieguldījumu sabiedrības pārstāvjiem, banku darbiniekiem, valsts iestādes, uzraudzības iestādes un pat policijas darbiniekiem, prasot aizsargājamu informāciju.
-
03.
Saruna uzstājīga, steidzina pieņemt lēmumu, sola lielu peļņu, aicina ieguldīt un iesaka aizņemties, ja nav savu līdzekļu.
-
04.
Aicina atklāt internetbankas lietotāja numuru, apstiprināt darījumus Smart ID lietotnē. Rīkojas izsmējīgi, radot iespaidu, ka Jūsu piesardzības dēļ esat nekompetents, aicina izpaust maksājumu kartes datus (visus uz kartes norādītos ciparus, tajā skaitā CVV kodu).
-
05.
Piedāvā atgūt iepriekš ieguldītus naudas līdzekļus, informē par problēmām ar jūsu darījumiem vai iespējamām nepatikšanām, piedāvājoties “palīdzēt atrisināt problēmas”.
-
06.
Aicina dot pieeju datoram, lai palīdzētu (uzstādīt AnyDesk vai citu programmu).
-
07.
Tāpat tiek sūtītas e-pasta vēstules ar līdzīgu saturu.
-
08.
Aizvien biežāk krāpnieki mēģina izmantot viltotas interneta bankas vai ievilināt “it kā” interneta bankā, lai upuris veiktu pārskaitījumu.
-
09.
Lai neiekristu viltus interneta bankā – saņemot e-pastu vai īsziņu, ar aicinājumu ielogoties savā internetbankā, kā prasības pamatu norādot datu noplūšanu, konta atbloķēšanu, maksājumu atcelšanu vai citas tamlīdzīgas lietas, pievērs uzmanību, interneta saitei – arī telefona mazais ekrāns var apgrūtināt apskatīt visu informāciju.
-
10.
Lai būtu drošs, ka neveic ielogošanos viltus internetbankā, izmanto speciālās banku internetbanku aplikācijas vai datorā internetbankas adresi ieraksti pats (labāk neizmantot Google meklētāju).
Atceries!
- Ja kaut kas izklausās pārāk labs, lai būtu patiesība – visdrīzāk nav patiesība!
- Ieguldījumu sabiedrības pārstāvis nekad neaicinās aizņemties, ja patērētājam trūkst nepieciešamo naudas līdzekļu.
- Tava banka nekad nesūtīs e-pastu vai īsziņu, norādot saiti un lūdzot autorizēties internetbankā, piemēram, kādu drošības jautājumu dēļ.
- Neievadi paroles Smart ID lietotnē pēc neskaidra trešo personu pieprasījuma un neautorizē maksājumus, kurus neesi plānojis veikt (izlasi tekstu Smart ID lietotnē, pirms ievadi kodu – redzēsi, ko grasies apstiprināt); nedod norēķinu (maksājumu) kartes datus, pieeju savam datoram un internetbankai trešajām personām.
- Ja vēlies pievienoties savas bankas internetbankai un neizmanto telefona aplikāciju, pārliecinies, ka autorizējies īstajā bankas internetbankas interneta vietnē.
- Gan internetbankas maksājumu limiti, gan norēķinu karšu limiti (dienai, mēnesim) domāti Tavai drošībai. Neuzliec pārmērīgi lielus limitus ar domu – varbūt kādreiz noderēs! Limitiem jābūt atbilstošiem Taviem vidējiem norēķiniem. Ja kādreiz būs kāds lielāks pirkums vai maksājums, uz to brīdi varēsi limitu palielināt. Ja krāpnieki piekļuvuši Tavam kontam, tie var pārskaitīt naudas līdzekļus tikai noteiktā dienas limita robežās.
- Nepiekrīti izmantot pakalpojumus vai veikt darījumu shēmas, kuras nesaproti!
- Pievērs uzmanību brīdinājumiem, ko Tava banka ievieto internetbankā, ko sniedz mediji, policija un uzraudzības iestādes, piemēram:
- Rūpējies par savu kiberdrošību! Iepazīsties un ievies ieteikumus, kurus izstrādājis CERT.LV (Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija):